Patrika Zīskinda “Parfīmu” izlasīju jau sen, bet līdz šim nekā nevarēju rast iedvesmu par to uzrakstīt. Nevarēju sevī noķert īstās sajūtas. It kā patika. It kā šķita neparasti biedējoša. Pat mistiska. Dīvaina.
Grāmatas apakšvirsraksts vēsta, ka tas ir “Stāsts par kādu slepkavu”. Es teiktu – tas ir stāsts par maniaku ar ļoti daudzām “novirzēm no normas”. Taču autors šo stāstu uzrakstījis ģeniāli – lai cik bieži lasot viebos un baidījos, mana interese par turpmāko sižeta norisi auga “ģeometriskā progresijā”. Priecājos, ka grāmatu lasīju atvaļinājuma laikā dažādos diennakts laikos – citādi no rītiem riskētu aizgulēties un ierasties darbā ne pārāk labā izskatā “nolasītas” nakts dēļ.
Visiem, kuri vēl tikai grasās lasīt Zīskinda “Parfīmu”, – grāmatu lasīt nebūs viegli un nebūs viegli visu saprast. Romāna darbība norisinās 18.gs., Apgaismības laikmetā Luija XV valdīšanas laikā. Te ļoti noderēs iepriekšējas vēstures zināšanas vai Google “pa rokai”, jo mūsdienu cilvēkam ne viss romānā aprakstītais var būt saprotams.
Literatūras kritiķi Zīskinda “Parfīmu” pieskaita postmodernisma literatūrai, kurā viena no spilgtām pazīmēm ir tā saucamā “maģiskā reālisma” elementi, kas rada sajūtu, ka ne viss notiekošais atbilst tam, kā varēja būt patiesībā – realitātē. Rada sajūtu – “nu tā gan īstenībā nenotiek”! Fantāzija!
Un vēl – lasīt “Parfīmu” man bija arī psiholoģiski smagi, jo tur ir diezgan daudz nežēlības sadzīvisko ainu tēlojumā (kas Apgaismības laikā bija norma, mūsdienās – nesaprotami un amorāli). Nu, piemēram, par to, cik viegli mātes varēja atstāt savus bērnus… Pat nogalināt tos, ja nebija vēlami… Starp citu – arī galvenais varonis, slepkava Žans Batists Grenuijs, bija atradenis. Pavisam neparasts atradenis ar ģeniālu ožu, kura Grenuiju laika gaitā noveda līdz dīvainām un maniakālām tieksmēm…
“Parfīmā” ir daudz tumsonības, smirdoņas, vardarbības, nabadzības un nāves dažādās izpausmēs… Un daudz faktu par aromātu radīšanu.
Lai nu kā – vācu rakstnieka Zīskinda “Parfīms” ir izpelnījies pasaules slavu. Kopš tas pirmo reizi izdots 1985.gadā, laiku pa laikam piedzīvo daudzus miljonus atkārtotu izdevumu dažādās pasaules valodās.
Jāatzīmē arī tas, ka Patriks Zīskinds Minhenes universitātē ir studējis viduslaiku un jauno laiku vēsturi. Tātad – romāna vēsturiskajam fonam varam droši ticēt!
Vai man patika? Nu… Vispār – jā. 
Jāatzīst, ka vēlos dot vismaz 4 
